Atslēgti un ieziemoti brīvkrāni
Jelgavas kopējā platība ir 6032 ha, no tiem 293 ha ir atklātās ūdens platības. Jelgavas izteikti līdzenā un zemā teritorija atrodas vidēji 2,0 – 4,5m virs jūras līmeņa (turpmāk tekstā – v.j.l).
Hidrotehniskās būves
Pilsētas teritorija ar augstumu atzīmēm
- līdz + 2.0m v.j.l. ir 523 ha
- no +2.0 līdz + 3.5m v.j.l. ir 1257 ha
- no + 3.5 līdz + 4.5m v.j.l. ir 2825 ha
- augstāk par 4.5m v.j.l. ir 1427ha.
Jelgavas teritoriju šķērso: Lielupe 8.8 km garā posmā, Lielupes kreisās puses sānteka Driksa – 5.4 km garumā, Svēte – 15 km garumā, Platone – 4.2 km garumā, pilsētas dienvidu daļā robežupe 3 km garumā ir Vircava (Lielupes kreisā krasta pieteka), bet pilsētas ziemeļu daļā robežupe 2 km garumā ir Iecava (Lielupes labā krasta pieteka).
Lielupes gada noteces tilpums – 2.06 km3, daudzgadu vidējais caurplūdums pie Jelgavas – 65 m3/s, kritums no Bauskas līdz Jelgavai vasarā ir 10.7 m, bet 69 km garajā posmā no Jelgavas līdz Rīgas līcim – tikai 0.2 m, ja nav vēja radītie uzplūdi. Sateces baseins Lielupei pie Jelgavas ir A = 11 900 km2.
Jelgavā ir viens no mazākajiem daudzgadu vidējiem noteces rādītājiem. Jelgavā noteces slānis vidēji ir 190 mm (attiecināms uz neapbūvētām platībām), bet palielinoties asfaltētajām, bruģētajām un ēku jumtu platībām, noteces slānis jūtami palielinās. Gada vidējais summārās iztvaikošanas slānis ir 460 mm. Jelgavas lietus ūdens kanalizācija tiek galā ar vidēju pieplūdi no lietus (nokrišņu slānis līdz 15…20 mm) un kušanas ūdeņiem un tad no ielām divu trīs stundu laikā ūdens notek grāvjos vai lietus ūdeņu uztvērējos (gūlijās), kas nozīmē, ka sistēma visumā ir tehniskā kārtībā un spēj novadīt ūdeņus. Ja Jelgavā lietusgāzē īsā laikā nolīst 30…50 mm slānis, tad lietus ūdens kanalizācija ir pārslogota, ūdens applūdina ielas un uzkrājas zemākajās vietās.
Jelgavas teritorijas līdzenais reljefs un zemes virsmas augstuma atzīmes ir cēlonis augstiem gruntsūdens līmeņiem, kas rada papildus slodzi pilsētas meliorācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmai, it īpaši pavasara palu laikā. Gruntsūdens līmenis no zemes virsmas atrodas vidēji 1.7 m dziļumā, vietām pat 0.2 – 0.5m.
Saistītie raksti
Jelgavas pilsētas teritorijas pretplūdu aizsardzība
Jelgavas pilsētas teritorijā pretplūdu aizsardzībai, virsūdeņu savākšanai un novadīšanai izmanto šādas būves un sistēmas:
-
-
- aizsargdambju sistēmu (paaugstinātās Kalnciema, Dobeles un Lietuvas šosejas, bijušā lidlauka teritorija),
- vairākas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas (kuras ietver arī grāvjus) ar sūknētavām,
- pretplūdu aizbīdņus, klapes un aizvarus caurteku noslēgšanai,
- vaļējo grāvju sistēmas, kuras tieši savienotas ar upi,
- koplietošanas kanalizācijas sistēmas (saimnieciskie, drenāžas, lietus un atkušņu notekūdeņi).
-
Jelgavas pilsētas teritorijā hidrogrāfiskais tīkls (upes, kanāli, grāvji un lietus ūdeņu kolektori) sadalīts 17 atsevišķos sateces baseinos (7-labajā krasta daļā, 10-kreisajā). Jelgavā daudzviet ir kombinētās sistēmas, kurās vaļējo grāvju sistēma darbojas kopā ar lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmu. Tomēr laika gaitā šīs sistēmas ir novecojušas un to darbība nav tik efektīva kā agrāk. Novadošā tīkla slīpumi ir niecīgi, norisinās to intensīva aizsērēšanās ar sanešiem un aizaugšana.
Ļoti stipru lietusgāžu izraisītā privātīpašumu un dažu ielu applūšana ir atkarīga no ierīkotām sistēmām un viņu nepietiekamām caurvades spējām, bet augsti palu līmeņi Lielupē un pietekās – no dabas procesiem, kurus tieši cilvēks nevar ietekmēt, bet var daļēji no tiem pasargāt. 2010.g. pavasara pali un vairākas lietusgāzes vēlreiz atsedza pilsētniekiem un iebraucējiem tās problēmas, kas pilsētā pastāv ilgstoši.
Ne visi virsūdeņi pa grāvjiem un lietus ūdeņu kolektoriem nokļūst upēs. Dažviet tie neaiztek, bet sakrājas mazākos un lielākos dīķīšos, kā arī grāvjos, kuriem nav noteces. Pēc laika tie daļēji iztvaiko un iesūcas gruntī. Pilsētā ir vietas, kur norisinās teritoriju un atsevišķu vietu pārpurvošanās minēto iemeslu un galvenokārt – augsto gruntsūdens līmeņu dēļ.
Ir jāzin, ka līdzenajā Jelgavā pat neliels grāvja, caurtekas vai lietus ūdeņu kolektora aizsprostojums ietekmē lielu platību augšpusē. Daudzviet pie bēdīgās situācijas jāvaino nevērīgie iedzīvotāji, kuri grāvjus, lietus ūdeņu uztvērējus un akas piemēslo līdz pat augšai un dažviet pat pārvērš par vietēja mēroga izgāztuvēm.
Lietus ūdens kanalizācijas sistēma
Pašvaldības apsaimniekošanā ir divdesmit viena lietus ūdens kanalizācijas sūknētava (turpmāk, LŪKS), Slokas ielas aizvaru sistēma atpakaļ plūsmas novēršanai no Driksas upes un septiņas lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (turpmāk tekstā – NAI).
Pilsētā ir vairāk nekā 2500 gūlijas ūdeņu uztveršanai no ielām un pagalmiem, lietus ūdens kanalizācijas tīkli ap 143 km garumā, kuri ietver segtos vadus, kolektorus un iekšpagalmu kanalizācijas tīklus, bet 23 km garumā ir kanalizācijas kolektori ar diametru 500 un vairāk mm.
Pilsētā darbojas divpadsmit pašteces darbības lietus ūdens kolektori, kas ir ar lielu iebūves dziļumu līdz 5m.
Lietus ūdens kanalizācijas sistēmā Lielupes upes 'labajā krastā' ietilpst
-
-
- Garozas ielas (d=1.5 m) kolektors ar izlaidi Lielupē
- Loka maģistrāles (d=1.5 m) kolektors ar izlaidi Lielupē, NAI, LŪKS, pretplūdu aizbīdnis
- Peldu ielas (d=1.2m) kolektors ar izlaidi Lielupē, ūdens akumulējošo kolektoru, NAI, LŪKS, pretplūdu aizvars
- Neretas ielas kolektors (d=0.5 m) ar izlaidi Lielupē. Pirms izlaides ir vecas attīrīšanas iekārtas, kuras jārekonstruē
- Dzelzceļnieku – Savienības ielu kolektors (d=1.0 m) ar izlaidi Platones upē
- Smiltnieku – Tērvetes ielas kolektors (d=0.7 m) ar izlaidi Svētes upē
- Miera ielas kolektors (d=0.6 m) ar izlaidi Platones upē, NAI, LŪKS, pretplūdu klape
- Langervaldes kolektors (d = 1.0 m) ar izlaidi Lielupē
-
Lietus ūdens kanalizācijas sistēmā Lielupes upes 'kreisajā krastā' ietilpst
-
-
- Dobeles šosejas (d=0.5 m) kolektors ar izlaidi Svētes upē, NAI, pretplūdu aizbīdnis
- Slokas ielas (d=1.0 m) kolektors ar izlaidi Driksas upē
- Linu kombināta kolektors (d=0.6 m) ar izlaidi Driksas upē
- Raiņa ielas (d=1.3 m) kolektors ar izlaidi Driksas upē, ūdens akumulējošo baseinu NAI, LŪKS, pretplūdu aizbīdnis
-
Līdz 1980. gadiem Jelgavā tika izveidotas vairākas lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, no kurām savāktie notekūdeņi bez iepriekšējās attīrīšanas tiek izvadīti apkārtējā vidē.
Lietus ūdens kanalizācijas kolektori ar izlaidēm Driksas upē:
-
-
- Jāņa kolektors (d=1.0 m) ar izlaidi Elektrības ielā (daļēji pārbūvēts)
- Miķelsona kolektors (d=1.0 m) ar izlaidi Čakstes bulvārī pie tirgus (nolietojies)
- Jēkaba kolektors (d=1.0 m) ar izlaidi Čakstes bulvārī pie viesnīcas
- Atmodas ielas kolektors (d=1.5 m) ar izlaidi Uzvaras ielā
-
Lietus ūdens kanalizācijas kolektori ar izlaidēm Platones upē:
-
-
- Savienības ielas kolektors (d=1.0 m) ar izlaidi Dzirnavu ielā
-
Meliorācija
Jelgavas teritorija ir sadalīta 17 noteces sistēmās (7-labajā krasta daļā, 10-kreisajā), kurās ietilpst gan meliorācijas sistēmas ar vaļējiem grāvjiem, gan lauksaimniecības zemēm raksturīgās cauruļvadu drenāžas sistēmas, arī lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas. Meliorācijas sistēmā iekļaujas 210 km grāvju, 31 km caurteku (t.sk. 33 gab. plūdu laikā nosprostojamas caurtekas).
Grāvju sistēma ir nepilnīga, daudzos privātīpašumos tā diemžēl netiek izveidota un attīstīta. Grāvji ir izveidoti bez noteces un netiek apsaimniekoti. Ņemot vērā Jelgavas reljefu, pat neliels grāvja vai caurtekas aizsprostojums ietekmē lielu pilsētas teritoriju, veicinot tās pārpurvošanos.
Paredzot jaunas caurtekas iebūvi, esošās – remontu vai pārlikšanu, ir labi jāpārzina augstāk esošo grāvju gultnes atzīmes. Vairāki jelgavnieki diemžēl bez saskaņošanas patvarīgi iebūvē segtu vadu (garu caurteku) un grāvi aizber. Šādi rīkoties nozīmē izjaukt ilgstoši pastāvējušo gruntsūdeņu režīmu grāvim pieguļošajā teritorijā. Jebkurš vaļējs grāvis “strādā” pat tad, kad tajā nav ūdens. Lietusgāžu laikā grāvī uzkrājas ūdens un kalpo kā virsūdeņu uztvērējs ūdeņiem noplūstot gan no gruntsgabaliem, gan no ielām. Ja tālākais hidrogrāfiskais tīkls ir tehniskā kārtībā, ūdenslīmenis pakāpeniski grāvī pazeminās.
Aizvietojot segto vadu ar nepietiekama diametra cauruli un tātad samazinātām caurvades spējām, grāvja funkcijās pilnvertīgi nepildās, un situācija pieguļošajos gruntsgabalos, ielai vai līdzās esošajam ceļam parasti pasliktinās. Gandrīz visos gadījumos vaļējs grāvis savas galvenās funkcijas – gruntsūdeņu pazemināšanu un augstāk esošo sistēmu virsūdeņu aizvadīšanu, kopumā veic jūtami labāk kā segts vads.
2024. gadā plānotie darbi, kurus paredzēts veikt piešķirtā finansējuma apmērā. Apmērs var mainīties atkarībā no konkursu vai iepirkumu piedāvājumu cenām.
-
-
-
Lielupes tilta inspekcijas veikšana pēc balstu remontdarbiem.
-
Mītavas tilta klāja remonts, saplākšņa plaisu apstrāde.
-
Baložu tilta ietves bojājumu remonts.
-
Ikdienas tiltu gūliju un šuvju skalošana.
-
Tiltu brauktuves seguma tīrīšana no sanesumiem u.c.
-
Lietus ūdens kanalizācijas uzturēšana, lietus ūdens kanalizācijas tīkla skalošana, virsūdeņu atvades projekta realizācija Kļavu ielā.
-
Pretplūdu pasākumu nodrošināšana.
-
Atsevišķu caurteku nomaiņa un grāvju posmu tīrīšana noteces atjaunošanai un uzlabošanai.
-
-
Jelgavas pilsētā meliorācijas un lietus kanalizācijas jautājumi ir svarīgi pilsētas vides un tajā pašā laikā cilvēku dzīves vides kvalitātes uzlabošanai. Virszemes notekūdeņi ir viens no nopietnākajiem apkārtējās vides piesārņotājiem. Neattīrītu notekūdeņu nokļūšana ūdenstilpēs, upju piesārņotība, atsevišķu teritoriju pārpurvošanās, plūdu draudi ir daļa no Jelgavas pašvaldības prioritārajām problēmām.
Lai mazinātu apkārtējās vides piesārņojumu un notekūdeņu negatīvo ietekmi, Iestāde sadarbībā ar SIA „Jelgavas Ūdens” veic pakāpenisku lietus ūdens kanalizācijas notekūdeņu sistēmu atdalīšanu no saimnieciskās kanalizācijas. Sadarbībā ar Pašvaldības Policiju individuālās apbūves rajonos tiek sekots, lai netiktu veikta saimniecisko kanalizācijas notekūdeņu (tualetes, vannas un virtuves notekūdeņi) novadīšana grāvjos, kā arī grāvju un caurteku piesārņošana ar atkritumiem, to aizbēršana vai likvidēšana.
Lai būtu sekmīgā un ilgstoša lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu apsaimniekošana, svarīga ir tieša un sapratīga sadarbība starp Jelgavas pašvaldību un iedzīvotājiem!