Mēs izmantojam sīkdatnes, lai palīdzētu jums efektīvi orientēties un veikt noteiktas funkcijas. Tālāk ir sniegta detalizēta informācija par visiem sīkfailiem katrā piekrišanas kategorijā.
Sīkfaili, kas ir klasificēti kā “Nepieciešami”, tiek saglabāti jūsu pārlūkprogrammā, jo tie ir būtiski, lai nodrošinātu vietnes pamata funkcijas....
Nepieciešamās sīkdatnes ir nepieciešamas, lai iespējotu šīs vietnes pamatfunkcijas, piemēram, nodrošinātu drošu pieteikšanos vai pielāgotu jūsu piekrišanas preferences. Šīs sīkdatnes neuzglabā nekādus personu identificējošus datus.
Funkcionālās sīkdatnes palīdz veikt noteiktas funkcijas, piemēram, vietnes satura kopīgošanu sociālo mediju platformās, atsauksmju vākšanu un citas trešo pušu funkcijas.
Analītiskās sīkdatnes tiek izmantotas, lai saprastu, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar vietni. Šīs sīkdatnes palīdz sniegt informāciju par tādiem rādītājiem kā apmeklētāju skaits, atlēcienu līmenis, datplūsmas avots utt.
Reklāmas sīkdatnes tiek izmantoti, lai nodrošinātu apmeklētājiem pielāgotas reklāmas, pamatojoties uz jūsu iepriekš apmeklētajām lapām, un analizētu reklāmas kampaņu efektivitāti.
Jelgavas kopējā platība ir 6032 ha, no tiem 293 ha ir atklātās ūdens platības. Jelgavas izteikti līdzenā un zemā teritorija atrodas vidēji 2,0 – 4,5m virs jūras līmeņa (turpmāk tekstā – v.j.l).
Jelgavas teritoriju šķērso: Lielupe 8.8 km garā posmā, Lielupes kreisās puses sānteka Driksa – 5.4 km garumā, Svēte – 15 km garumā, Platone – 4.2 km garumā, pilsētas dienvidu daļā robežupe 3 km garumā ir Vircava (Lielupes kreisā krasta pieteka), bet pilsētas ziemeļu daļā robežupe 2 km garumā ir Iecava (Lielupes labā krasta pieteka).
Lielupes gada noteces tilpums – 2.06 km3, daudzgadu vidējais caurplūdums pie Jelgavas – 65 m3/s, kritums no Bauskas līdz Jelgavai vasarā ir 10.7 m, bet 69 km garajā posmā no Jelgavas līdz Rīgas līcim – tikai 0.2 m, ja nav vēja radītie uzplūdi. Sateces baseins Lielupei pie Jelgavas ir A = 11 900 km2.
Jelgavā ir viens no mazākajiem daudzgadu vidējiem noteces rādītājiem. Jelgavā noteces slānis vidēji ir 190 mm (attiecināms uz neapbūvētām platībām), bet palielinoties asfaltētajām, bruģētajām un ēku jumtu platībām, noteces slānis jūtami palielinās. Gada vidējais summārās iztvaikošanas slānis ir 460 mm. Jelgavas lietus ūdens kanalizācija tiek galā ar vidēju pieplūdi no lietus (nokrišņu slānis līdz 15…20 mm) un kušanas ūdeņiem un tad no ielām divu trīs stundu laikā ūdens notek grāvjos vai lietus ūdeņu uztvērējos (gūlijās), kas nozīmē, ka sistēma visumā ir tehniskā kārtībā un spēj novadīt ūdeņus. Ja Jelgavā lietusgāzē īsā laikā nolīst 30…50 mm slānis, tad lietus ūdens kanalizācija ir pārslogota, ūdens applūdina ielas un uzkrājas zemākajās vietās.
Jelgavas teritorijas līdzenais reljefs un zemes virsmas augstuma atzīmes ir cēlonis augstiem gruntsūdens līmeņiem, kas rada papildus slodzi pilsētas meliorācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmai, it īpaši pavasara palu laikā. Gruntsūdens līmenis no zemes virsmas atrodas vidēji 1.7 m dziļumā, vietām pat 0.2 – 0.5m.
Jelgavas pilsētā meliorācijas un lietus kanalizācijas jautājumi ir svarīgi pilsētas vides un tajā pašā laikā cilvēku dzīves vides kvalitātes uzlabošanai. Virszemes notekūdeņi ir viens no nopietnākajiem apkārtējās vides piesārņotājiem. Neattīrītu notekūdeņu nokļūšana ūdenstilpēs, upju piesārņotība, atsevišķu teritoriju pārpurvošanās, plūdu draudi ir daļa no Jelgavas pašvaldības prioritārajām problēmām.
Lai mazinātu apkārtējās vides piesārņojumu un notekūdeņu negatīvo ietekmi, Iestāde sadarbībā ar SIA „Jelgavas Ūdens” veic pakāpenisku lietus ūdens kanalizācijas notekūdeņu sistēmu atdalīšanu no saimnieciskās kanalizācijas. Sadarbībā ar Pašvaldības Policiju individuālās apbūves rajonos tiek sekots, lai netiktu veikta saimniecisko kanalizācijas notekūdeņu (tualetes, vannas un virtuves notekūdeņi) novadīšana grāvjos, kā arī grāvju un caurteku piesārņošana ar atkritumiem, to aizbēršana vai likvidēšana.
Lai būtu sekmīgā un ilgstoša lietus kanalizācijas un meliorācijas sistēmu apsaimniekošana, svarīga ir tieša un sapratīga sadarbība starp Jelgavas pašvaldību un iedzīvotājiem!
