Biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ pieaug gruntsūdeņu līmenis; applūst palienes un zemākas teritorijas

Turpinoties ilgstošiem nokrišņiem un stiprām vēja brāzmām, tiek sekots līdzi parasti applūstošajām teritorijām un brauktuvēm. Šobrīd Miezītes ceļa un Būriņu ceļa brauktuves pilsētas teritorijā nav applūdušas, Bāra ceļa brauktuve pie tilta ir daļēji applūdusi. Savukārt atkušņu un lietus ietekmē applūdis Kūliņu ceļa posms pie Mīlestības alejas aptuveni 5 metru garumā. Šobrīd Bāra ceļa un Kūliņu ceļa posmi nav izejami, tāpēc aicinām pastaigām un ikdienas gaitām izvēlēties citu maršrutu un ievērot drošību. Kūliņu ceļa applūšanas iemesls tiek vērtēts.

Jau sākoties pirmajiem šāgada atkušņiem janvāra vidū, beigās un ap 11., 12.februāri, kad paaugstinājās ūdens līmenis Jelgavas upēs, tiek sekots līdzi laikapstākļu prognozēm, aktuālajai situācijai un ūdens līmeņiem upēs. Nokrišņu ietekmē divreiz bija applūdusi Bāra ceļa brauktuve pie tilta un vienreiz janvārī arī Miezītes ceļš pie pastaigu laipām.

Jelgavas pilsētas teritorijā pretplūdu aizsardzībai, virsūdeņu savākšanai un novadīšanai izmanto aizsargdambju sistēmu Kalnciema, Dobeles un Lietuvas šosejās un bijušā lidlauka teritorijā, vairākas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas ar sūknētavām, pretplūdu aizbīdņus, klapes un aizvarus caurteku noslēgšanai, vaļējo grāvju sistēmas, kuras tieši savienotas ar upi un koplietošanas kanalizācijas sistēmas (saimnieciskie, drenāžas, lietus un atkušņu notekūdeņi). Jelgavas teritorijas līdzenais reljefs un zemes virsmas augstuma atzīmes ir cēlonis augstiem gruntsūdens līmeņiem, kas rada papildu slodzi pilsētas meliorācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmai, it īpaši pavasara palu laikā. Gruntsūdens līmenis no zemes virsmas atrodas vidēji 1.7 m dziļumā, vietām pat 0.2 – 0.5m.

Pagājušajā nedēļā virsūdeņu notece tika regulēta ar Slokas ielā, Vecajā ceļā, Lietuvas šosejā un 6.līnijā esošajiem vārstiem. Upju līmenis šajās brīvdienās palielinājies nebūtiski – līdz 10cm. Sniega un ledus nav, ūdens plūsma upēs ir pastiprināta jūras virzienā. Pilsētā virsūdeņu regulēšanai tiek izmantotas vairāk nekā 20 regulējamas caurtekas. Parasti pilsētas robežās applūstošās teritorijas Svētes upes ietekmē novērojamas Būriņu ceļam piegulošās ielās no Baložu ielas puses (Keramiķu, Upeņu ielas), ka arī Būriņu ceļa – Bāra ceļa apkārtnē – Sniega ielas – Miezītes ceļa apkārtnē un teritorija starp Dobeles šoseju un Svētes upi. Ūdens līmeni Svētes upē ietekmē gan augstais Lielupes upes līmenis, gan biežie lieti ar lielu nokrišņu daudzumu.

Ļoti stipru lietusgāžu izraisītā privātīpašumu un dažu ielu applūšana ir atkarīga no ierīkotām sistēmām un viņu nepietiekamām caurvades spējām, bet augsti palu līmeņi Lielupē un pietekās – no dabas procesiem, kurus tieši cilvēks nevar ietekmēt, bet var daļēji no tiem pasargāt.

Ne visi virsūdeņi pa grāvjiem un lietus ūdeņu kolektoriem nokļūst upēs. Dažviet tie neaiztek, bet sakrājas mazākos un lielākos dīķīšos, kā arī grāvjos, kuriem nav noteces. Pēc laika tie daļēji iztvaiko un iesūcas gruntī. Pilsētā ir vietas, kur norisinās teritoriju un atsevišķu vietu pārpurvošanās minēto iemeslu un galvenokārt – augsto gruntsūdens līmeņu dēļ.
Ir jāzina, ka līdzenajā Jelgavā pat neliels grāvja, caurtekas vai lietus ūdeņu kolektora aizsprostojums ietekmē lielu platību augšpusē.