Ūdens līmenis upēs Jelgavas pilsētas teritorijā krities

Vakar, 2.martā, Lielupē ledus izgāja un šodien ūdens līmenis Lielupē krities. Lielupē šajā rītā ūdens līmenis bija 1,60 metri. Jelgavas pilsētas pašvaldības operatīvās informācijas centrā norāda, ka līdz ar mierīgu ledus iziešanu Lielupē plūdu draudi Jelgavā nepastāv, taču tiek turpināts sekot līdzi aktuālajai situācijai un ūdens līmeņiem.

Attēls: Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”

Tāpat arī Svētes upē ūdens līmenis ir krities un šorīt tas bija 1,55 metri virs jūras līmeņa. Nedēļas sākumā, Svētes upes ūdens līmenim paaugstinoties, bija applūdis Miezītes ceļš, kuru slēdza satiksmei, un Bāra ceļš, kur nebija iespējama gājēju kustība. Pašlaik Miezītes ceļā transporta kustība ir atļauta un Bāra ceļā var pārvietoties gājēji. Lai Svētes upes apkārtnē situācija stabilizētos, upes ūdens līmenim jānokrītas vēl vairāk – vismaz par 50 centimetriem.

Nepārprotami Jelgavas pilsētas teritoriju palu laikā ietekmē arī Platones, Vircavas un Iecavas upes. Brīvdienās Jelgavas pilsētas teritorijā ledus izgāja arī no Platones upes, ka arī nedēļas sākumā no pārējām upēm.

Applūdušās teritorijas Jelgavas pilsētas robežās šobrīd novērojamas Svētes upes posmā no Apogu ielas laipas līdz Dobeles šosejas tiltam. Svētes upes līmenis Jelgavas pilsētas teritorijā netiek regulēts. Applūšanai ir pakļauti vairāki pilsētas teritoriju rajoni un dabiskās, nepārveidotās palienes pļavas Būriņu ceļa piegulošās ielās no Baložu ielas puses (Keramiķu, Upeņu ielas), ka arī Būriņu ceļa – Bāra ceļa apkārtnē – Sniega ielas – Miezītes ceļa apkārtnē un teritorija starp Dobeles šoseju un Svētes upi.

Projekta “Kompleksu pasākumu īstenošana Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajās teritorijās” ietvaros izbūvētie risinājumi Svētes upes piegulošajās teritorijās ir tikai daļa no nepieciešamajiem pasākumiem plūdu draudu samazināšanai pilsētas teritorijās, kuras atrodas Svētes upes krastos. Jāuzsver, ka risinājumi nav paredzēti palu izraisītu seku novēršanai.

Tie ir paredzēti lietus ūdens akumulēšanai, uzkrāšanai brīvajās teritorijās pie Svētes upes un novadīšanai no apdzīvotajām teritorijām. Ar aizvariem ir iespējams kontrolēt ūdens ieplūšanu zaļajās teritorijās starp Sniega ielu un Vītolu ceļu. Aizvari var tikt pilnībā aizvērti vai daļēji atvērti, ūdeni regulētā apjomā akumulējot Sniega ielai piegulošajās palieņu pļavās. Palieņu pļavas ir brīvā teritorija, kas domāta ūdens līmeņa mainīšanai un regulēšanai, ka arī lai saglabātu un veicināto vietējo bioloģisko dabisko daudzveidību.

Jelgavas pilsētas teritorijas līdzenais reljefs un zemes virsmas augstuma atzīmes ir cēlonis augstiem gruntsūdens līmeņiem, kas rada papildus slodzi pilsētas meliorācijas un lietus ūdens kanalizācijas sistēmai, it īpaši pavasara palu laikā. Gruntsūdens līmenis no zemes virsmas atrodas vidēji 1.7 m dziļumā, vietām pat 0.2 – 0.5 m.

Jelgavas pilsētas teritorijā pretplūdu aizsardzībai, virsūdeņu savākšanai un novadīšanai izmanto aizsargdambju sistēmu (paaugstinātās Kalnciema, Dobeles un Lietuvas šosejas, bijušā lidlauka teritorija), vairākas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas ar sūknētavām, kuras ietver arī grāvjus, pretplūdu aizbīdņus un aizvarus caurteku noslēgšanai, vaļējo grāvju sistēmas, kuras tieši savienotas ar upi, un koplietošanas kanalizācijas sistēmas (saimnieciskie, drenāžas, lietus un atkušņu notekūdeņi).

Jāuzsver, ka ne visi virsūdeņi pa grāvjiem un lietus ūdeņu kolektoriem nokļūst upēs. Pilsētā ir vietas, kur, galvenokārt, augsto gruntsūdens līmeņu dēļ veidojas teritoriju un atsevišķu vietu pārpurvošanās. Līdzenajā Jelgavā pat neliels grāvja, caurtekas vai lietus ūdeņu kolektora aizsprostojums ietekmē lielu platību augšpusē. Tāpēc rūpēsimies par privātajām teritorijām blakus esošajiem grāvjiem un caurtekām, tās apzināti nenosprostojot un nepiesārņojot.